Esiet sveicināti!
"Mani sauc Sandra. Esmu no "purva ļaudīm" (Kaspars Goba "SEDA. Purva ļaudis" . VFS, filmtank hamburg, 2004) Grāmata veltīta Mikam.
Reiz bērnībā dzirdēju - kaut kur tālu, tālu, pie paša Ziemeļpola, tur, kur pasaulei mala vai, pareizāk sakot, jumts, esot tāda vieta, kur pusi gada valda nebeidzama diena un spīd spoža saule, bet otru pusi ir tikai melna, melna nakts, mēness un mirdzošas zvaigznes. Un ziemeļblāzma dejojot debesīs. Tur dzīvojot balti leduslāči un ik pa laikam ierodoties varonīgi polārpētnieki. Vai vēlēšanās kādreiz tur nokļūt kļuva par manu sapni? Nē. Ne toreiz!
Pēc vairāk nekā četriem gadu desmitiem izteiktais piedāvājums dažas dienas 2004.gada vasaras saulgriežu laikā pavadīt Špitsbergenā bija ļoti negaidīts, un izlemt nācās zibenīgi. Vilinājums auga augumā ar katru stundu, un nākamajā dienā krietni pieredzējusī ceļasoma bija sapakota. Šīs zemeslodes augšpusē pavadītās diennaktis ne tikai radīja nepārvaramu vēlmi atkal tur nokļūt (daži to sauc par polārbacili) un doties vēl tālāk, bet savā veidā mani pārvērta un, kā šķiet, neatgriezeniski. Laimīgas apstākļu sakritības dēļ atgriezties arī izdevās - man bija iespēja piedalīties divās ekspedīcijās, t.i., "Leduslāču safari" (2006) un "Apkārt Svālbarai" (2011)" .
Ar šiem vārdiem sākas mana fotodienasgrāmata par zemi zem Lielā Lāča zvaigznāja. Par apgabala, kas atrodas aiz ziemeļu polārā loka Ziemeļu ledus okeānā, vienu daļu - Svālbaras salu arhipelāgu. Viena no mūsu planētas nomaļākajām un neviesmīlīgākajām vietām atrodas pusceļā starp Norvēģijas sauszemi un Ziemeļpolu.
Daļa no grāmatai atlasītajam fotogrāfijām drukātā veidolā savu ceļu pie skatītāja uzsāk jau pirms pieciem gadiem kā Arktikas projekta ceļojošā fotoizstāde "Pusnakts saules zeme Svālbara". Vispirms 2014.gadā manā dzimtajā Strenču novadā. Tad seko Rīga, Saldus, Valmiera, Kuldīga, Liepāja, Jelgava, Gulbene, atkal Jelgava.
Doma par grāmatu rodas tiekoties ar ieinteresētiem cilvēkiem, izstāžu un priekšlasījumu laikā. Žigla un pārdroša. Tuvu cilvēku mudinājums palīdz idejai pārvērsties noteiktā darbībā ar rezultātu. Patiesību sakot, man pat nav izvēles. Esmu nonākusi starp cilvēkiem kuri, atgriežoties mājās, kļūst par neoficiāliem Ziemeļzemes sūtņiem.
2004, 2006. un 2011.gada uzņemtos fotoattēlus grāmatā centos sakārtot pēc ekspedīciju maršrutu virzības principa. No ceļojuma sākuma arhipelāga galvaspilsētā Longjērbīenē līdz pašam tālākajam punktam Kārļa XII salā. Svālbarā pabiju periodā, kad tur 24 stundas diennaktī bija diena un kad reizēm nevarēja saprast, vai ir diena vai nakts. Lai būtu vieglāk orientēties, attēliem esmu pievienojusi gan datumu, gan pulksteņa rādījumu. Grāmatā atrodamas ziņas gan par pasaules mainīgo ainu, gan par Svālbaras atklājējiem. Par tiešo vai netiešo saistību ar Latviju. Apkopoti apjomīgi Personu un Ģeogrāfisko vietu rādītāji. Fotogrāfijās redzamas arktiskās ainavas, puķes, putni un, protams, baltie lāči.
Bilingvālā (latviešu un angļu val.) fotodienasgrāmata (240.lpp., apm. 266.attēli) ar faktu un pārdomu papildinājumu top. Teksts ir literārās redaktores, tulkotājas Mag. philol. Astras Feldmanes rokās. Tulkotājs Ph.D.in linguistics, arī fotogrāfs, Uldis Balodis. Vizuālo tēlu veido tādi grāmatniecības nozares profesionāļi kā mākslinieki Ineta Berkmane un Jānis Murovskis. Drukāšana paredzēta vienā no labākajām Latvijas tipogrāfijām Jelgavas tipogrāfijā uz Arctic Paper papīra. Negaidītu, bet objektīvu apstākļu dēļ pati esmu kļuvusi par savas grāmatas izdevēju.
Papildus finansiālie līdzekļi nepieciešami lai Grāmatai varētu piešķirt reālo - taustāmo, skatāmo un lasāmo formu un tā spētu nokļūt pie jums - saviem lasītājiem un attiecīgās tēmas interesentiem mājās, bibliotēkās, izglītības iestādēs.
Es apzinos, ka aprakstītā mērķa realizēšanai nepieciešamā summa ir liela. Tomēr, es uzdrošinos cerēt, ka liekot centu pie centa, eiro pie eiro mums kopā izdosies sasniegt šo mērķi. Jo
KO NEVAR VIENS, TO VAR VAIRĀKI.
Pateicībā par iedziļināšanos un sapratni! Cerībā uz atbalstu,
Sandra Eglīte. Mag. art.,
kultūras darbiniece, mākslas vēsturniece, fotogrāfe.
Profesionālo izglītību gūstot tag. Latvijas Kultūras koledžā (1977-1979) un tag. Latvijas Mākslas akadēmijā (1983-1988), paralēli pievēršos fotografēšanai. Ar laiku šī interese pārtop par nopietnu nodarbošanos un sava pasaules redzējuma izpausmes veidu.
Esmu sekojošo profesionālo organizāciju biedre - Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Radošo Fotogrāfu asociācija Your Shot, National Geograpic,s Photo Community_ . Kopš 1997. g. esmu freelancer Latvijas preses izdevumos. Veidoju un piedalos izstādēs.
Starp citu! Ķepaiņus un astaiņus fotografēju t i k a i brīvā dabā. Krāsas un kompozīciju nemainu t.i. PS utt. neizmantoju.
DABA! MĪĻĀ MĀT! Ir divas meitas Tev, divas dievietes, kuru priekšā es noliecu galvu - FLORA un FAUNA.
Paldiesu paldies visiem!!! Vairāki vārdi sekos, kad būšu nedaudz atjēgusies!
